Te Anga

Tēnei te mihi a Te Tāhuhu o te Mātauranga ki ngā kaituhi i taea ai te tāpae atu i tēnei whakahoutanga o Te Marautanga o Aotearoa.

Me mihi anō ki te kairuruku ā-motu, rātou ko ngā kaumātua, ngā kaitiaki reo, ngā kaitiaki tikanga o te rōpū mahi nei i whakatūria e Te Tāhuhu o te Mātauranga ki te ārahi i te whakahoutanga o Te Marautanga o Aotearoa.

Me mihi hoki ki ngā whānau i tuku mai i ngā whakaahua, o Hapimana Toby Rikihana, o Anne Anituatua Delamere, o Hirini Melbourne, o Nan Gray, o Tuki Nepe. Nā te Alexander Turnbull Library, tohutoro 35mm-00094-D-F. te whakaahua o Tā Apirana Ngata. Me mihi ki ngā whānau o Tā Hēmi Henare, nā Bruce Connew te whakaahua, mana pupuri © Bruce Connew.

Me mihi ki ngā tamariki kei roto i ngā whakaahua, ki a Shayne Ayrton rātou ko Ariana Ayrton, ko Danelle Hēmi, ko Olliver Smith, ko Te Awa Johnstone, ko Whare Johnstone, ko Tautahi Johnstone, ko Whititerangi Kake-Issac, ko Anaru Waring, ko Naomi Ransfield.

Ko ngā pikitia, ngā whakaahua me ngā hoahoa kei ngā whārangi e whai ake nei:

9, nā Adrian Heke ngā pikitia o ngā tamariki, mana pupuri © Te Karauna; 9, nā Image Science & Analysis Laboratory NASA Johnson Space Center ngā whakaahua o te mahere o te ao me te mahere o Aotearoa, mana pupuri © NASA; 40, 97, nā He Kupenga Hao i te Reo ngā hoahoa pāngarau, pūtaiao, mana pupuri © Te Karauna; 74, 75, nā Donn Ratana ngā pikitia, mana pupuri © Te Karauna; 86, 89–92, nā Donn Ratana ngā pikitia, mana pupuri © Donn Ratana; 110, nā Tuihana Pook te hoahoa, mana pupuri © Te Karauna; ko ngā pikitia katoa o ngā iwi whānui kei ētahi whārangi puta noa i Te Marautanga o Aotearoa, mana pupuri © Te Karauna 2008

Tēnā koutou katoa

Huri noa i te ao, kei mua Te Marautanga o Aotearoa e haere ana mō te wāhi ki tana tū hei marautanga nā te tangata whenua. He tino takahanga whakamua anō hoki mō te mātauranga i Aotearoa. Ehara i te whakamāoritanga noa o te marautanga o Aotearoa kua takoto mā ngā kura auraki. He marautanga tangata whenua taketake ake, kua tāraitia, kua tuhia ki te reo Māori.

E taki ana tēnei marautanga hou i te ahunga mō te whakaako me te ako i ngā kura me ngā akomanga o Aotearoa ko te reo Māori te reo kawe i ngā mahi. Kei konei e tohua ana ngā mea kia mātua horahia e te pūnaha mātauranga o Aotearoa mā ngā ākonga i aua akomanga. He haere kōtui tonu, he tautoko tonu tā tēnei i Ka Hikitia, te rautaki a Te Tāhuhu o te Mātauranga hei whakapiki ake i ngā mea e tutuki ana i te rāngai mātauranga mā te iwi Māori.

He marautanga tāwariwari Te Marautanga o Aotearoa, he tūāpapa mō ngā kura, ngā poari kaitiaki, ngā kaiako, ngā whānau me ngā hapori, e pai ai tā rātou whakatakoto i ngā whakaakoranga me ngā akoranga e hāngai ana, e tuawhiti ana, ka mutu, kei te reo Māori katoa.

E tika ana anō kia mātua takoto he tūāpapa ako pakari mā ngā ākonga katoa o Aotearoa, kia eke rātou ki ngā taumata, kia whai tonu rātou i te mātauranga ā kaumātua noa, ā, kia wātea anō ōna huarahi e whai wāhi ai rātou ki tētahi hunga kaimahi pūmanawa rau. E whakaū ana Te Marautanga o Aotearoa i te wāhi nui ki te mātauranga e taea ai ēnei mea e ngā ākonga e reo Māori ana ngā whakaakoranga. He tautoko tāna i te aranga ake o ngā ākonga e puta ana ngā ihu, e tū māia ana ki te whakaputa i ō rātou whakaaro, e mōhio pai ana ko wai rātou, ā, e whai ana i ngā pūkenga me ngā mātauranga e pakari ai tā rātou tū i te ao Māori me te ao whānui.

Pērā anō i Ka Hikitia, i Te Marautanga o Aotearoa ka noho te ākonga ki te pū o ngā mahi ako katoa. E tohu ana te tuhinga nei he mea nui kia mārama ngā kaiako he pēhea te ako a ngā ākonga, he aha anō ngā mea e tika ana kia ākona e rātou. He tautoko tāna i ngā kura, kia uru ai ngā ākonga katoa ki ngā mahi ako e ea ai ō rātou hiahia, ō rātou wawata.

He tino takahanga whakamua Te Marautanga o Aotearoa, heoi anō, he takahanga tuatahi noa. I mahi tahi Te Tāhuhu o te Mātauranga ki ngā kura me ngā hapori ki te hanga i te marautanga, ā, ka āta tautoko anō i a rātou ki te whakatinana i te marautanga. Ka nui ngā mihi ki ngā tāngata katoa i whai wāhi mai ki te hanganga o Te Marautanga o Aotearoa, te marautanga tuatahi o Aotearoa nā te tangata whenua, mā te tangata whenua.

Karen Sewell

Secretary for Education

Ko te tāhū o Te Marautanga o Aotearoa i whakaūkia i runga i ngā wawata kia tū tangata te ākonga, kia tupu hei ākonga mātau, hei ākonga pakari, hei ākonga whakawhitiwhiti kōrero i roto i te ao Māori, e whai oranga ai tōna hinengaro, tōna tinana, tōna wairua, me tōna pūmau hoki ki tōna tuakiri, ki tōna tūrangawaewae. Kei a ia ngā pūkenga, ngā mōhiotanga hoki e whai wāhi atu ai ia ki te hāpai i te iwi Māori me te ao whānui.

E tautuhi ana Te Marautanga o Aotearoa me pēhea te tūhono atu i tēnei tirohanga ki te taiao ako o ngā tamariki kei roto i ngā kura e ako ana mā te huarahi o te reo Māori.

Me tīmata mai i ngā ākonga, i ō rātou mōhiotanga, i ō rātou pūkenga, i ō rātou uara, waiaro hoki, hei āpiti atu ki ngā wheako ako o te kura. E whakatau ana Te Marautanga o Aotearoa me whai wāhi ngā tikanga Māori i roto i ngā āhuatanga ako. Ko te kāinga, te hapori, te ahurea, te hapū o te ākonga e whai wāhi ana i roto i te mātauranga o te kura. Kia angitu ai te puta o ngā ākonga, me pūmau te mahi tahi a te kura, te kāinga, te hapū, te iwi me te hapori.

Kei te tautoko Te Marautanga o Aotearoa i te tuakiri ahurea me ngā taonga tuku iho a ngā ākonga me ō rātou whānau.

Kei te tautoko hoki Te Marautanga o Aotearoa i ngā taiao ako o ngā kura tuatahi me ngā kura tuarua. Me wātea ngā ākonga katoa ki te whakawhanake mōhiotanga i roto i ngā wāhanga ako me ngā pūkenga. Mā tēnei momo ako, ka āhei rātou ki te kake ake ki te tihi o ō rātou ake pūmanawa, ā, ki te mahi i runga i te tōtika, i te whai hua anō i roto i te hapori Māori me te ao whānui.

E whakaatu ana Te Marautanga o Aotearoa i te mātauranga, i ngā pūkenga, i ngā uara, i ngā waiaro hei ārahi i te ako a ngā akonga i roto i ngā kura reo Māori.  Me mātua uru te marautanga ki roto i ngā tūtohinga kura katoa hei whakatutuki i ngā mātāpono, i ngā whāinga paetae o tēnā wāhanga ako, o tēnā wāhanga ako.  Heoi anō, mā ngā kura anō te mātauranga me ngā horopaki o ō rātou ake rohe e whakauru ki ngā horopaki ako.

Ko Te Marautanga o Aotearoa he anga:

• hei whakawhanake kaupapa here ā-motu, hei tautoko i ngā ratonga mātauranga mō ngā kura reo Māori
• hei tautohu i ngā mātāpono me ngā rautaki aroamatawai
• hei tautohu i ngā arotakenga ā-kura me ngā putanga ako o ngā ākonga
• hei whakamōhio i ngā whare wānanga, ngā kura whakapakari kaiako hoki
• hei āwhina i ngā mātua kia mārama ai rātou ki te marautanga ako o te kura
• hei whakamana i ngā kaupapa ako o te kura.

He whakarāpopotonga tēnei o ngā āhuatanga tino whai tikanga o te ākonga ka puta i ngā kura reo Māori.

Nā te mahi tahi a te kura me tōna hapori, whānau, hapū, iwi, ka eke ngā ākonga ki:

Ngā Tino Taumata Mātauranga, me ngā Tikanga Māori

• Ka tae rātou ki ō rātou taumata pūmanawa.
• Ka angitu te puta i te mātauranga.
• Ka māia te noho me te tū whakahī i te tū a te Māori.
• Ka kaha ki te tautoko i te whānau, i te hapū, i te iwi, i te hapori.
• Ka whai wāhi atu ki te ao Māori, ā, kei te hāpai i tā te Māori titiro ki te ao whānui.
• Ka māia hoki rātou ki te tū a te Māori, ki te whakawhanaunga atu ki ētahi atu iwi, ki ētahi atu ahurea hoki.
• Ka mārama ki ō rātou tūranga i roto i te whānau, i te hapū, i te iwi, i te hapori, me te porihanga whānui tonu.

Te Whānuitanga o ngā Tūmomo Pūkenga Waiora

• Kua māia ki te whai i ō rātou ake ara whai oranga.
• Ka tuku āwhina me te kuhu tōtika atu ki te hapori.
• Ka whakanui iētahi atu, tae atu ki ngā tamariki, ki ō rātou ake tipuranga, me ngā kaumātua.
• Ka noho angitu, ka rongo anō i te oranga ngākau.He maha tonu ngā pūkenga hei āwhina i a ia.
• Ka whiwhi ia i ngā pūkenga e uru atu ai ia ki ngā whare wānanga e hiahiatia ana.

Te Whānuitanga o ngā Kōwhiringa Tūranga Mahi

• Ka whiwhi ia i ngā pūkenga me ngā mātauranga e uru atu ai ia ki te mahi e hiahiatia ana.
• Ka kaha ia ki te whai i tōna ake huarahi e whai take ana.
• Ka nui ōna kōwhiringa tūranga mahi.

Ko te tāhū o Te Marautanga o Aotearoa, ko te Tiriti o Waitangi. E ahu mai ana i te Tiriti ko ngā mātāpono whānui e whai ake nei, hei arataki i te marautanga o ngā kura. He mea hanga ngā mātāpono i runga i te whakapono ko te ākonga te pūtake o ngā mahi ako katoa. Ko ngā mātāpono e whakaata mai ana, e whakatau ana i te tuakiri o ngā ākonga, o ngā kura reo Māori. Mā ngā mātāpono anō e arataki ngā mahi ako ki ngā kura. Me mātua whakauru ēnei mātāpono ki ngā mahi ako. Mā konei e eke ai te ākonga, te kura, me te whānau ki ngā taumata o te mātauranga.

Ko te Ākonga te Pūtake o te Ako

Mā te marautanga ā-kura:

• e whakamana te ākonga.
• e hāpai te oranga ā-tinana, ā-wairua, ā-hinengaro, ā-whatumanawa o te ākonga.
• e whakaatu wheako kia eke ai te ākonga ki ōna taumata o ngā whāinga ako i tēnā, i tēnā wāhanga ako.
• e whakatītina kia whanake atu te mōhio, ngā pūkenga, me ngā waiaro e kaha ai te ākonga.

Kia Pūmau te Ākonga ki a ia Anō

Ka whakaritea e te marautanga ā-kura ngā hōtaka ako, kia ū, kia puāwai te reo Māori me ngā tikanga Māori.

Ko te tino whāinga, kia tū tangata te ākonga i te ao Māori. Tuarua, mā te marautanga ā-kura e whakarite wheako e whai wāhi ai te ākonga ki te porihanga whānui. Nō reira, ko tā te marautanga ā-kura:

• he whakamana i te whānau me te iwi.
• he whakarite wheako e hono ana i ngā tikanga tuku iho a ngā iwi me ngā hapori o ngā ākonga.
• he āwhina i te ākonga kia tū tangata i te ao Māori me te ao whānui.
• he whakatutuki i ngā whakaritenga, i ngā hiahia me ngā wawata o ō rātou hapori.
• he whakarite wheako me te mātauranga e taea ai e te ākonga te uru ki te ao whānui i runga i te mātau.

Kia Eke te Ākonga ki tōna Taumata

Ka tautohu, ka whakaū, ka whakamana hoki Te Marautanga o Aotearoa i te whāinga a te ākonga i ngā tūmomo whakaakoranga papai katoa.

Nō reira, me whakarite wheako:

• kia whai wāhi mai ai te ākonga.
• kia whanake ngā pūkenga, ngā waiaro me ngā uara e hiahiatia ana.
• kia whai wāhi ai te ākonga ki te whakatutuki putanga ako e rite ana ki ōna āheinga.
• kia tāwariwari tonu, kia taea ai te urupare ki ngā hiahia ako me ngā huarahi ako o tēnā ākonga, o tēnā ākonga.

Me Mahi Tahi te Kura, te Whānau, te Hapū, te Iwi, me te Hapori

Whakatenatena ai te marautanga kia whakaritea he whanaungatanga i waenga i te kura me te whānau e arotahi ana ki ngā akoranga o te ākonga. Nō reira, ko tā te marautanga ā-kura:

• he whakangāwari i te huarahi kia whai wāhi atu te whānau ki ngā kaupapa whakaako katoa a te kura 
• he whakauru mai i ngā horopaki o waho i te kura e whaitake ana ki te whānau me te hapori
• he poipoi i te reo me ngā tikanga o te whānau, te hapū, me te iwi.

Ko te Oranga Taiao, he Oranga Tangata

Ka whakamana te marautanga i te urunga atu a te kura, te whānau, te hapori, te hapū, me te iwi e arotahi ana ki te tū a te tamaiti, ki roto i tōna ake ao. Nō reira, ka pūmau te marautanga ā-kura:

•  kia toitū te taiao.
•  ki te whakawhanake i ngā huarahi ako e whaitake ai te tū a te tamaiti ki te taiao.
•  ki te whakarite kaupapa hei honohono i ngā wāhanga ako.
•  ki te whakamana i te mahi a te tipuranga ki tōna ake ao.

I te taha o te mātauranga me ngā pūkenga, he tino wāhi anō tō ngā uara me ngā waiaro i roto i Te Marautanga o Aotearoa. Ko ngā uara, ko ngā whakapono, me ngā mātāpono e pā ana ki te whanonga, kua pūmau i roto i te whatumanawa tangata, i te rōpū rānei. Ko ngā uara me ngā waiaro, ka ākona e te ākonga i roto i ngā wheako o tōna taiao whānui. Mā te marautanga ā-kura e whakaata ngā uara o te whānau, o te kura.

Ko tēnei wāhanga he whakarāpopoto i ētahi o ngā uara me ngā waiaro e tika ana kia mau i te ākonga e ako ana mā te huarahi o te reo Māori. Kei te tino tautoko ngā mātāpono o Te Marautanga o Aotearoa i te mahi tahi a te kura, te whānau, te hapū, te iwi, me te hapori ki te whakarite i ngā uara me ngā waiaro.

Kia Whanake ngā Uara me ngā Waiaro o te Ākonga Ake

• Kia tū pakari te ākonga i runga i te ngākau pono, te ngākau māhaki, me te rangimārie.
• Kia pai ai te tuakiri whaiaro o te ākonga, kia kake ake ai tana mauritau me tana rata ki a ia anō.
• Kia aroha atu te ākonga ki tēnā, ki tēnā.
• Kia hiahia te ākonga ki te uru ki te katoa o ngā mahi akoako o te kura, ahakoa whakaputa whakaaro, pānui, whakarongo rānei.
• Kia mau ki tōna whatumanawa ngā hōhonutanga o te whai i te mātauranga.
• Kia mau, kia noho whakaaraara, kia noho koi te hinengaro o te ākonga ki ngā mātauranga katoa hei ārahi i a ia i roto i te ao hou. 
• Kia tautohu te ākonga, kia mārama anō ia ki ōna ake uara me ōna ake whakapono.

Kia Mōhio ki ngā Uara o te Ao Māori

• Kia mātau te ākonga ki ngā uara o tōna whānau, o tōna hapū, o tōna iwi, me te hapori, e mārama ai tōna huarahi ki te ao Māori.
• Kia manaaki ai, kia tiaki ai ia i te manuhiri.
• Kia mōhio ai ia ki tōna ake tuakiri, ki tōna tūrangawaewae.
• Kia mōhio ai ia ki tōna whakapapa, ki ngā hononga, ki ngā waka, me ngā iwi.
• Kia mahi tahi ai ia ki ōna hoa, ki ngā rōpū.

Kia Mārama ki ngā Uara o te Ao Whānui

• Kia aro ngā ākonga ki te tangata ahakoa ko wai, ahakoa kei hea, ahakoa pēhea rānei tōna āhua.
• Kia ngākau māhaki te ākonga ki te mana, ki te wairua o ia tangata, o ia whānau, me ō rātou ake uara, waiaro hoki, ahakoa he rerekē i ōna ake.

Ko te reo te waka kawe i te wairua me te whakaaro Māori, e whakatinanatia ai ngā āhuatanga katoa o te ao Māori. He taonga tuku iho te reo Māori, he taonga e tautokohia ana e te Tiriti o Waitangi. Ko te reo te iho o te ahurea. He reo, he mana, he wairua, he whakapono, he tikanga tō tēnā tangata, tō tēnā iwi, tō tēnā rohe. Mā te reo Māori rawa e whakahua, e kawe, e whakamārama te huhua noa o ngā tikanga Māori. Mā te mātau o te ākonga ki te reo Māori, ka mārama tōna huarahi ki te ao Māori, me tana mahi hoki i roto i te ao Māori. Ko te rumaki te tino huarahi e matatau ai te ākonga ki te reo Māori. Ko te reo Māori hoki te reo hei kawe i ngā wāhanga ako katoa. Ahakoa te ōrite o ngā kupu me te reo o tēnei marautanga, kia kaha tonu ki te manaaki i ngā reo ā-iwi.

Kei konei e takoto ana ētahi tūmanako mō te reo e mātau ai te ākonga ki te reo Māori me te ao Māori.

Kia Eke te Ākonga ki tōna Taumata o te Reo Māori

• Ka āhei ia ki te whakamahi i tōna reo i roto i ngā wāhi maha, ki ngā tikanga maha, ki ngā take maha, ki ngā hunga whakarongo maha.
• Ka taea te whakahāngai i āna kōrero ki te horopaki me te hunga e whai taringa atu ana ki aua kōrero.
• He ngāwari ki a ia te whakawhiti kōrero, ahakoa ki a wai, ahakoa nō tēhea iwi te reo.
• Ka tika te whanake o ngā pūkenga whakarongo, ka ngāwari ake te kōrero, te tuhituhi, te pānui, te whakaatu me te mātakitaki.

Kia Eke ki ngā Taumata Mātauranga mā te Huarahi o te Reo Māori

• Ka whakamahia te reo ki ngā horopaki maha.
• Ka ngāwari, ka māia, ka pakari te kawe i a ia mā te huarahi o te reo Māori.
• Kei a ia te reo mātauranga o tēnā wāhanga ako, o tēnā wāhanga ako, e mārama ai ia ki te hōhonutanga o te kaupapa.

Kia Eke te Ākonga ki tōna Taumata o ngā Reo

• Ka pakari te reo Māori, ka pakari te reo Pākehā, ka pakari te reo tuatoru e hiahiatia e te whānau.

Kia maumahara, i te taenga mai o te ākonga ki te kura kei a ia anō ōna ake mātauranga i takea mai i te whānau. Me whai mana anō ngā tikanga me ngā mātauranga Māori o tēnei wā, o neherā hoki.

Kei te noho te mātauranga ki roto i ngā whakapono, ngā uara, me ngā tikanga ahurea. Kei ia tikanga tōna ake mana, ōna ake hononga. Me whakaae ngā kura kia uru mai te mātauranga o ngā whānau, ngā hapū, ngā iwi, me ngā hapori o ngā ākonga.

E whai ake nei ētahi o ngā tino āhuatanga e pā ana ki te kōwhiringa o ngā mātauranga me ngā pūkenga e hāngai ana ki te ākonga. Kei te tino tautoko ngā mātāpono o Te Marautanga o Aotearoa i te mahi tahi a te kura, te whānau, te hapū, te iwi, me te hapori ki te whakarite mātauranga e whai take ana.

Te Ao o te Ākonga

• Ka tīmata mai i ngā mōhiotanga ake o te ākonga ki ngā ako mātauranga hou.
• Ka ngāwari ake te ako mātauranga hou mehemea kua honoa ki ngā mātauranga kua mau kē i te ākonga.
• Ka whakamanaia te ākonga, te whānau, te hapū, te iwi hoki kia tau ai te mātauranga ā-ākonga, ā-iwi, ā-rohe.
• Kia kaha ngā kura ki te pōhiri atu i ngā pūkenga mātauranga o ō rātou whānau, iwi, hapū kia tū ai rātou ki te aroaro o ngā ākonga.
• Kia whānui tonu ngā wāhi ako o ngā ākonga.
• Kia whaitake te mātauranga ki te ākonga, ki te kura, ki te iwi.
• Kia eke te ākonga ki ōna taumata mātauranga o tōna ao.

Te Ao Tawhito, te Ao o Nāianei, te Ao Hou

• Ka whaitake tonu te mātauranga o te ao tawhito, koia hei pūtake e puta ai te mātauranga hou.
• Kia mōhio mai ngā ākonga kei te rerekē haere ngā pūnaha mātauranga.
• Kia mārama ngā ākonga ka uia tonutia, ka tautohea tonutia te mātauranga.
• Kia taea hoki e ngā ākonga me ngā whānau te waihanga mātauranga hou.

Te Ao Whānui

• Kia mārama te ākonga i ahu mai te mātauranga i ngā pūnaha o tēnā iwi, o tēnā whenua.
• Kia mārama anō ia i ahu mai te mātauranga i ngā korero ā-waha, ā-tuhi, ā-ipurangi hoki.
• Kia eke te ākonga ki tōna taumata mātauranga o te ao whānui.

Ko te ākonga te pūtake o te ako, ā, ko Te Marautanga o Aotearoa tētahi o ngā āhuatanga e whakaawe ana i te ako a te tamaiti. Whakaawea ai te ako a te ākonga e ōna wheako, e ōna uara me ōna whakapono hoki. He nui ngā āhuatanga i tua atu i ēnei e whakaawe ana i te ako a te ākonga, arā, ko te taiao o te akomanga, ko ngā hiahia me ngā whakapono o ngā kaiako, ko ngā hoa, ko te whānau, me te hapori. Ko te tukanga o te ako me te whakaako te tino arotahi i roto i te akomanga. Ko ngā ākonga me ngā kaiako e whakatau ana i te whanaungatanga e whanake ai te motuhaketanga o tēnā ākonga, o tēnā ākonga.

Te Whanake o te Taiao Kaupapa Māori, Taiao Ako Whānui

• Me whakawhānui ngā wāhi ako ki ngā marae, ki ngā taiao rerekē o te rohe, o te rohe whānui.
• Me whakamahi ngā āhuatanga e tika ana hei whakatau i te wairua, hei whakawātea i te whatumanawa me te hinengaro, hei whakatatū i te ngākau kia pai ai te mahi a te ākonga i ngā mahi kua whakaritea.
• Me tautoko ngā āhuatanga ako i te tūtohinga o te kura, arā Te Aho Matua, ngā tūtohinga kura ā-iwi.
• Ko ngā āhuatanga ako katoa me mahi i roto i te koanga ngākau me te whakaihiihi i te hinengaro.
• Kia ako tahi ngā ākonga, ngā whānau, ngā kura hei tautoko i te āhua o te ākonga ka puta.
• Kia mārama te kaiako me te kura he nui ngā whakaawenga o te taiao ako whānui ki te akomanga.

Te Whanake o te Āta Whakaaroaro, te Whakakoi Hinengaro

• Kia mau ki te whatumanawa o te ākonga ngā hōhonutanga o te ako i te mātauranga.
• Kia mau, kia āta whakaaroaro, kia noho koi te hinengaro o te ākonga.
• Kia whanake ngā pūkenga tātai, ngā pūkenga whakaoti rapanga, ngā pūkenga tinana, ngā pūkenga rapu mōhiohio, ngā pūkenga mahi katoa.
• Kia tautokongia te ākonga kia kore ai ia e whakawhirinaki ki te kaiako, ki ōna hoa i ngā wā katoa, ā, kia kaha ia ki te mahi i tāna ake mahi i te wā e tika ana.

 Te Whanake o ngā Momo Huarahi Ako

• He rerekē, he ahurei hoki ngā huarahi ako o tēnā ākonga, o tēnā ākonga. Tērā pea, he pai tētahi whakaritenga mahi ki tētahi ākonga, he pai tētahi whakaritenga kē ki tētahi atu.
• Whakaawetia ai ngā huarahi ako o te ākonga e ngā tūāhua maha, pēnā i te āhua o te whakarite mahi, te whakahaere mahi, ngā whakaritenga whakaaro, ngā kaupapa ako, ngā āhuatanga o te taiao, ngā tirohanga, me te hihiri ki te ako.
• Ka pai ake te ako a ngā ākonga mehemea e mārama ana rātou ki tā rātou e ako ana, e whai take ana hoki ki a rātou.
• He pai ake kia honohonoa ngā akoranga hou ki ngā akoranga kua mahia kētia.

Te Whanake o te Ako-E

Ko te ako-e ko ngā akoranga ka whakatenatenatia, ka tautokona rānei mā ngā hangarau mōhiohio me ngā hangarau whakawhitiwhiti. He tino tikanga tā te hangarau mōhiohio mō tēnei tipuranga, nā reira he pai tēnei momo ako ki a rātou. Mā te ako-e:

• Ka māmā te kimi mātauranga i Aotearoa, i te ao whānui, me te noho tonu i te kura, i te kāinga rānei.
• Ka ako tahi ngā ākonga, ngā hapori.
• Ka uru atu te ākonga ki ngā wheako rerekē, ki ngā wheako kei tua atu i te kura, i te kāinga hoki.

Te Whakarite Aromatawai Whai Take

He tino take tō te aromatawai i roto i Te Marautanga o Aotearoa. He tata rawa atu te hono i waenganui i te painga o te ako me te aromatawai. Ko te tino take o te aromatawai, he whakapiki i te ako a ngā ākonga, me te kounga o ngā hōtaka ako. He take anō mō te aromatawai, arā ko te whakahoki kōrero ki ngā mātua me ngā ākonga e mōhiotia ai e pēhea ana te haere o te ako. Ko tētahi anō, ko ngā tohu mātauranga o te kura tuarua. E whai ake nei ētahi mātāpono.

• Kia whaitake ki te ākonga, kia tika, kia pono.  Kia mārama ngā ākonga ki tā rātou e ako ana.
• Ka uru ngā ākonga ki ngā tauanga aromatawai. Ka whakawhiti, ka matapaki i ō rātou whāinga, rautaki, tō rātou ahu whakamua ki ō rātou pouako, ki ō rātou mātua, ki a rātou anō.
• He tautoko tā te aromatawai i te piki whakarunga o te ako.
• Ka whakamahia te aromatawai i roto i te ngākau pai, kaua hei whakamataku.
• He tino take tō tēnā aromatawai, tō tēnā aromatawai, nō reira, me hāngai te aromatawai ki te tino pūtake o te mahi.

Ngā Tikanga Aromatawai o te Kura Whānui

E tika ana kia mōhio ngā kura he aha ngā hua o te ako ki ngā ākonga. Nō reira, i ētahi wā me kohikohi, me tātari ngā raraunga o te kura whānui tonu. Mahi ai ngā kura i tēnei hei whakarerekē i ngā kaupapa here, ngā hōtaka, ngā mahi whakaako, kia pai ake ai ngā putanga ako o ngā ākonga.

Ahakoa ko Te Marautanga o Aotearoa te ara ako ā-motu mō ngā ākonga katoa, mā ia kura e hoahoa, e whakatinana tāna ake marautanga e hāngai ana ki ngā ākonga me ngā whānau o te kura.

Me mahi tahi te poari whakahaere o te kura, te whānau me ngā kaiako ki te whakatakoto marautanga mō te kura.

Tērā pea, ka tīmata mai te hoahoa marautanga ā-kura i:

• Te Āhua o ā Tātou Ākonga (wh. 6).
• Ngā Mātāpono Whānui (wh. 7)
  • ngā mātāpono o te kura, ngā mātāpono o Te Aho Matua, o te iwi.
  • ngā whāinga paetae kei roto i ngā wāhanga ako o Te Marautanga o Aotearoa.
• Ngā Uara, Ngā Waiaro (wh. 8).
• Te Reo Māori (wh. 9).
• He Toi Mātauranga, He Mana Tangata (wh. 10).
• Ngā Āhuatanga Ako (wh. 11).
• Te Hurihanga Whakaako Pakirehua me te Waihanga Mātauranga (wh. 11).

Kei te ārahi Te Marautanga o Aotearoa i ngā tikanga whakaako o ngā kura reo Māori o Aotearoa. Heoi anō, he anga noa te marautanga nei, ehara i te mahere, i te hōtaka rānei. Nō reira, mā te kura anō e āta whakarite tāna ake marautanga ā-kura. Mā tēnā kura, mā tēnā kura e kōwhiri me tīmata mai i hea. Ko ngā kura e whai ana i Te Aho Matua, koinā te tūāpapa mō te whakarite marautanga mā rātou. Ko ngā kura ā-iwi, ka whai i ā rātou ake tūtohinga. He rerekē hoki te whakarite a ia kura i āna hōtaka. Tērā pea, ka whakaritea ā-marau, ā-kaupapa, ā-horopaki rānei te hōtaka.

Ko tā te Poari tikanga here i tōna kura [1], he whakapūmau: 

• Kia eke haere te katoa o ngā ākonga ki ā rātou ake paerewa tiketike me ngā whakatutukitanga mātauranga 
• Kia tū pakari te kura: 
  • hei taiao haumaru ā-tinana, hauora kare ā-roto hoki 
  • hei tina, hei whakamana i ngā mōtika o ngā ākonga e hāngai ana 
  • hei kōkiri i ngā tūāhua whakakore i te kaikiri, te poapoataunu, te whakawetiweti me ērā tūmomo toihara katoa 
• Kia hāpai i te kotahitanga me te manaakitanga o ngā ākonga ahakoa ō rātou matea ako 
• Kia whakamana i Te Tiriti o Waitangi, tae rā anō ki: 
  • te whakapūmau i ngā tikanga Māori o te takiwā, te mātauranga me ngā tūāhua o te ao Māori hei whakatakoto ki roto i ngā mahere, ngā kaupapa here, me te marautanga ā-kura, marautanga ā-rohe 
  • te kōkiri whakamua kia āhei ai te kuhu ki ngā whakaakoranga reo Māori, tikanga Māori hoki 
  • te whakatutuki i te mana ōrite o ngā hua akoako mō ngā ākonga Māori. 

Hei whakatutuki i ngā tikanga here [2], me aro kau atu te Poari ki ngā Whakaarotau Mātauranga, Akoranga ā-Motu hoki, me whakatūturu i te tumuaki me ngā kaiako ki te whakawhanake me te whakatinana i tētahi marautanga akoranga mō ngā ākonga tau 1 ki te tau 13: 

• hei whāriki mō tētahi kāhua puta e whakahuatia mai ana e te kura, hapori, whānau, hapū, iwi 
• hei whakaū i ngā mātāpono e hora ana ki te whārangi 10 
• me te pupuri ki ngā uara me ngā waiaro i tautuhia ai e te kura, hapori, whānau, hapū, iwi hei āki, hei whakaatu, hei tōmene mā ngā ākonga 
• hei hāpai hoki i ngā ākonga ki ō rātou ake pitomata reorua 
• e whakawhiwhia iho ai ki ngā ākonga ngā huapai o ngā akoranga nui kei raro iho nei e rārangi mai ana. I ngā wā hoahoa marautanga a ngā kura me ngā wā arotake, ka āta tīpakohia ētahi whāinga paetae mai i ia akoranga nui hei urupare ki ngā kaupapa e ngākaunuitia ana, ki ngā matea ako hoki o ā rātou ākonga. 

Ko ngā akoranga nui nei: 

• Te Reo Māori, e ai ki te whārangi 24 me ngā whārangi o muri ake 
• Pāngarau, e ai ki te whārangi 40, me ngā whārangi o muri ake 
• Hauora, e ai ki te whārangi 60, me ngā whārangi o muri ake. Waihoki, ia te rua tau i ngā uiuinga a te hapori kura, ka whakatakoto te poari i tāna tuhinga tauākī mō te āhua o te whakatinana i te marautanga Hauora [3] 
• Tikanga-ā-Iwi me Te Takanga o Te Wā, e ai ki te whārangi 74, me ngā whārangi o muri ake, ā, kei te whārangi ipurangi hoki, kei Kauwhata Reo ki Tikanga ā-Iwi | Kauwhata Reo 
• Ngā Toi, e ai ki te whārangi 86, me ngā whārangi o muri ake 
• Pūtaiao, e ai ki te whārangi 96, me ngā whārangi o muri ake 
• Hangarau me Hangarau Matihiko, e ai ki te whārangi 110, me ngā whārangi o muri ake, ā, kei te whārangi ipurangi hoki, kei Kauwhata Reo 
• Te Reo Pākehā, e ai ki te whārangi 120, me ngā whārangi o muri ake, me 
• Ngā Reo, e ai ki te whārangi 152, me ngā whārangi o muri ake. Kei te wāhi ako o Ngā Reo te anga akoranga ki ngā reo anō hei āpiti ki Te Reo Māori me Te Reo Pākehā [4] 
• tōna tikanga, me whai ngā hōtaka whakaako mā ngā ākonga Tau 11–13 e hāngai ana tuatahi ki ngā tauākī marautanga ā-motu e tika ana
• e tutuki ai ngā āhuatanga mō te whakarite wā whakaako mō te pānui, me te tuhituhi, me te pāngarau mā ngā Tau 0–8. [5] 

Kua panoni ngā tikanga here a ngā poari mō te pēhea o te whakamahere me te tuku pūrongo whakahaere kura (Education and Training Act 2020, wāhanga 134-146 (kua tau mai te mana o tēnei panonitanga tikanga here i te 1 Kohitātea 2023[6]), Education (School Planning and Reporting) Regulations 2023 (ka tau mai te mana o tēnei tikanga here hei te 1 Hereturikōkā 2023). 

Ko ngā whāinga whānui kei roto i ēnei mahi panoni, he whakatūturu i ngā poari ki te arotahi ki ngā whakatutukitanga whāinga matua, te whakamana i Te Tiriti o Waitangi, me te hiwa ake ki ngā Whakaarotau Mātauranga, Akoranga ā-Motu hoki. 

Mātua rā, mā ia poari kura e whakaatu atu i: 

• Te rirohanga o 
  • tētahi mahere rautaki kia 3-tau te roanga, ka whakatakoto i ngā kōwhiringa kōrerorero o tōna ake hapori o te kura hei whakariterite rautaki ki te whakatutuki, (ki te anga haere rānei ki taua tutukitanga rā anō), i āna whāinga hoki mō te wā, me 
  • tētahi mahere ā-tau hei whakatinana i ngā take o ia tau tae noa atu ki te pēheatanga o aua mahi whakatinana rā i roto i te wā o ia tau. 
• Te whakahaere tikanga e pā ana ki te tumuaki me ngā kaiako ki te aroturuki me te aromātai i ngā mahi akoako a ngā ākonga e hāngai ana ki te marautanga, ki te whai tohu mātauranga anō hoki me i whaitake tērā ki te kura. 
• Te whakahaere tikanga kia hoatu i tētahi pūrongo akoako ki te ākonga me ōna mātua (kia kaua e iti iho i te rua ia tau), ā, kia mārama rawa te pānui o tērā tuhinga e pā ana ki ngā akoranga marautanga a te ākonga, te reo matatini me te pāngarau, e ai ki ngā mōhioranga aromatawai whai kounga 
• Mātua whakaputaina te mahere rautaki o ia 3 tau i mua i te 1 o Poutūterangi, kātahi ka tuku atu ki te Tumu Whakarae mō te Mātauranga 
• Mātua whakaritea, whakaputaina hoki te mahere whakamahinga o ia tau i mua i te 31 Poutūterangi. 
• He aratohu anō ka kitea ki: Schools’ planning and reporting 

Ko te whakawhitinga ki te marautanga kua whakahoungia 

Ko te pūtake o ngā mahi whakamahere a te poari kura, he whakarato i tāna marautanga whai kounga. Nā, ka whaihua tāna anga whakamua me te whakatakoto mahere hei whakatinana i te marautanga ā-motu ka whakahoungia i roto i ngā mahere rautaki o te tau, ā, haere ake nei. 

Kua whakaahuatia ngā whakahoutanga e pā ana ki Te Marautanga o Aotearoa kei te whārangi ipurangi kei Te Whakahou i Te Marautanga o Aotearoa | Kauwhata Reo kia hāngai tērā ki ngā ariā matua e kīa nei Te Tamaiti Hei Raukura. He anga ariā tērā e whai whakaaro nui ana ki tētahi marautanga iwi taketake e tino hāngai ana ki ngā tautake me ngā mātāpono kaupapa Māori i roto i te mātauranga ara reo Māori. Mā konā, ka whakamau ki ngā tino uaratanga o te hunga ākonga me ō rātou whānau, hapū, iwi; ā, ko te reo me te paparea Māori kei te pokapū o ngā whakaaro katoa. 

Ko Te Takanga o te Wā, te tīrewa ako tuatahi kua tukuna atu i roto i ngā mahi whakahou, nā reira kia mātua whakaakona tērā mai i te tīmatanga o te tau 2023. 

Ko ngā tīrewa ako o Te Reo Māori, o Pāngarau, o Te Ao Māori, o Pūmanawa Tāngata hoki ka whakawhakanaketia i te tau 2024; ā, waiho noatia ērā atu tīrewa ako katoa hei whakawhanake i ngā tau e rua e heke mai ana. Ka huri kē ki te whakamahi i Te Reo Māori, i Pāngarau hoki hei te tau 2025, ā, ko te toenga o ngā tīrewa ako ka whakamahia hei te tau 2027. 

I roto i ngā wā o te whakawhanake tīrewa ako me te tuku atu ki ngā kura, me whai māramatanga ngā poari rātou ko te tumuaki me ngā kaiako ki ngā rārangi kōrero kei roto. Mā konā anō, ka whai wāhi rātou ki te āta whakatakoto kaupapa ako mā rātou, ki reira whakatinana ai i te marautanga kua whakahoungia katoatia atu i te tau 2027. 

[1] Ka whakatūturu tēnei tikanga here i te ture ETA 2020, Wāhanga 127 (1)

[2] Ka whakatūturu tēnei tikanga here i te ture ETA 2020, Wāhanga 127 (2)

[3] Ka whakatūturu tēnei tikanga here i te ture ETA 2020 Wāhanga 91

[4] I whakatūturu tēnei tikanga here i Te Kāhiti o Aotearoa 2009-go8817, 2009-go8814, 2017-go6474 hoki

[5] Ka whakatūturu tēnei tikanga here i Te Kāhiti o Aotearoa 2023-go5904

[6] I whakatūturu tēnei tikanga here i Te Kāhiti o Aotearoa 2022-go4492

Kei te whakaatu tēnei whakaahua i te honotanga i waenganui i ngā tau ako o te kura.  Heoi anō, he nui ngā ākonga kāore i te whai i tēnei tauira.